Pastāsti nedaudz par sevi

Šobrīd esmu tādā kā dzīves pārejas periodā – beidzu universitāti pirms astoņiem gadiem, kur pabeidzu inženierus, esmu godīgi studējusi divās universitātēs, kā arī maģistru – viss kā nākas. Bet nu sapratu, ka šī vienkārši nav mana nozare. Es sāku studēt tādā laikā, kad vēl par sevi neko daudz nezināju, gāju tur kur teica valsts – vajag inženierus! Tad vēl nezināju, ka tā īsti nebūs mana lieta. Šobrīd meklēju savu lietu, izskatās ka tā būs radošās izpausmes. 

Kā Tu nonāci līdz Wolt? 

Par Wolt uzzināju no draudzenes, kura arī papildus citām lietām darbojās ar Wolt un atcerējos, ka, jā, esmu tak redzējusi tās zilās somas! Tajā brīdī arī finansiālais negāja tik labi un, jāatzīst, ka iespēja piepelnīties Wolt bija mans motivātors. Pirmajās reizēs biju ļoti pārbijusies, jo tas tomēr ir kaut kas pilnīgi jauns – svešam cilvēkam piegādāt ēdienu, bet tad atklājās, ka tas tiešām ir interesanti un ļoti jautri. Man vienkārši bija tāds “happy feeling” kā angliski teiktu. Kā arī visādi notikumi ir piedzīvoti, ko citādāk nevarētu ikdienā pieredzēt. Birojā viss ir vairāk vai mazāk nemainīgi. Wolt katru reizi būs kaut kas jauns. Un ja kaut kas gadās, kaut kāda problēma, tad viņa ir jārisina uzreiz. Es ļoti cenšos, lai nekas nesajuktu, bet vienreiz sanāca aizmirst koliņu un tad bija tāds, fiksi, kas ir tagad! Tik ļoti ātri uz vietas ir jāizdomā, ko tagad darīt. Tāpēc man patīk arī šī daļa, kas palīdz attīstīt arī manas personīgās iemaņas. Un papildus mani ļoti interesē arī arhitektūra, es esmu sajūsmā, ka es varu iekļūt visās jaunajās un vecajās ēkās un tās apskatīt. Man Wolts nav tikai – aizvest ēst, tas ir daudz plašāk. 

Kāpēc Tu izvēlējies tieši Wolt?

Wolts ir ļoti atvērts – nāc un dari, kas ir perfekti cilvēkiem kā man, kas īsti vēl nav atradis savu jauno sfēru, bet ir nepieciešamība piepelnīties. Pilna laika darbu šobrīd nevarētu strādāt, jo daudz laika jāvelta arī manām radošajām idejām un izpausmēm.

Ko Tu dari ārpus Wolt?

Es esmu sieviešu “stendapā”. Es beidzot saņēmos un nu jau drīz būs gads kopš tur darbojos. Es varu pačukstēt, ka man ir arī sets par Wolt piedzīvojumiem. Kā arī darbojos tādā mākslas virzienā kā “performance”. Tas nav īsti teātris, nav īsti tēlošana, bet tas ir tā kā uzvedums, viss notiek pa īstam – gan sajūtas, gan tas ko daru. Ir iestudēts, bet ne tik strikti kā teātra izrāde. Apvienojums gan ar vizuālo, gan ar rakstīšanu. Tas pats arī “stendapā” – gan rakstīšana, gan mākslinieciskās izpausmes. Es virzos šādā virzienā lēnā garā, saprotu, ka būvēt savu tēlu un auditoriju ir laikietilpīgs process. 

Tev ir bijuši kādi interesanti atgadījumi savas “kurjerēšanas” laikā?

Jā, bija, piemēram, reize, kad es biju apstājusies paskatīties, kas telefonā notiek un pienāk no muguras vīrietis un tēlo, ka viņš man taisa somu vaļā un skatās, kas tur iekšā un es vienkārši pagriezos un teicu, ko Tu dari? Viņš ļoti apstulba no manas reakcijas un sāka atvainoties. Tas bija ļoti dīvaini, bet pēc maza mirkļa viņš bija pazudis. 

Ir sanācis vest sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem. Tad nedaudz apmulstu, bet parasti viņi paši uzsāk sarunu. 

Interesanti cik cilvēki daudz vai maz ver durvis vaļā. Vai tikai paver vai pavisam un vēl aprunājas. Nāk un novēl jauku dienu. Ir arī tie, kas nosauc manu vārdu. Tas uzreiz ir ļoti iepriecinoši. Paldies, Laura! 

Vēl ir bijis tā, ka atrodu īstās durvis un pretī cilvēks pārsteigts – “jūs esat pirmais kurjers, kurš atrada bez zvanīšanas! Tas noteikti tāpēc, ka jūs esat sieviete”. 

Tu pati arī lieto Wolt? Un kāds ir Tavs mīļākais ēdiens?

Jāatzīst, ka vēl nav sanācis. Ja es pasūtītu, tad tā būtu kāda vegānu kūka no Bhajan. Šobrīd esmu tas cilvēks, kurš vēl atsperas dzīvē. Bet koncepts man patīk – cilvēki visu laiku gribēs ēst tas ir unikāli un universāli. 

Kas, Tavuprāt, ir visgrūtākais kurjerēšanā?

Cilvēki ir jauki, Zanes (Wolt kurjeru vadītājas) ieteikums “smaidīt” tik tiešām strādā! Ja es smaidu, tad man smaida pretī un otrādāk. Man personīgi grūtāks ir fiziskais, vasarā ir vieglāk, bet ziemā ar satuntulēšanos ir smagi. Man ir pilsētas velosipēds, es braucu ar taisnu muguru, jo es nezinu kā var piegādāt braucot slīpi to zupu vai suši. Pēc 4 aktīviem mēnešiem gan jūtos jau labākā formā. 

Ar kādiem klientiem esi saskārusies – vai parasti priecīgi, ka viņu ēdiens ir klāt vai ir dažādi?

Parasti tik tiešām ir priecīgi, ka ēdiens ir klāt! Arī pie restorāniem ir forši, jo īpaši Vairāk Saules ir ļoti draudzīgi. Es ienāku smaidīga un viņi tādi paši arī pretī. 

Kaut kas vēl ar ko vēlies padalīties nobeigumā?

Es ļoti atbildīgi cenšos izturēties pret Wolt kā zīmolu, kam ir konkrēts tēls un cenšos atbilstoši rīkoties. Tad kad man ir uniforma, es saprotu, ka mani redz. Nesen paslīdēju uz sliedēm un novēlos. Cilvēki iet garām un izsaka komentārus. Autovadītājs atver logu un saka ”veri gud deļiverī”, pieņemot, ka visi Wolt kurjeri ir ārzemnieki. Neviens, diemžēl, nepalīdzēja. No šī es spriežu, ka kopējais tēls ir tāds, ka par kurjeriem var pasmieties. Cilvēki nezin, ka šādas situācijas tiek risināts un es neaizvestu klientam sagāzušos ēdienu. Iesaku būt saprotošākiem! 

Laura x Wolt