CEĻO KOPĀ AR WOLT: ARMANDS JAUNZEMS UN EMĪLS GATIS LIEPIŅŠ DODAS UZ ASV

Influenceris Armands Jaunzems kopā ar Emīlu Gati Liepiņu ir uzsākuši jaunu raidījumu “Ko? Kas notika?”, kuru katru svētdienu var vērot platformā Youtube. Raidījuma laikā abi ceļo pasaules informācijas telpā, diskutējot par interesantām lietām, kas notikušas pēdējās nedēļas laikā. Šoreiz viņi kopā ar Wolt devās garšas ceļojumā uz ASV un iepazinās ar šim galamērķim raksturīgiem ēdieniem sešos Rīgas restorānos. Armands pagājušajā gadā mēroja 4000 kilometru, lai kopā ar citu valstu influenceriem nokļūtu pirmajā ātro uzkodu restorāna “KFC” restorānā Dalasā, ASV. Emīls nekad nav bijis ASV, līdz ar to viņš gaidāmo garšas pieredzi salīdzināt ar saviem priekšstatiem un stereotipiem par amerikāņu virtuvi.

Steiks – Latvijas hokejistu vai ASV kovboju iemīļots ēdiens?

Pirmais ēdiens, ko nolemjam nogaršot, ir restorāna “SuVide’ steiks “Rib-eye”. ASV ir lielākā liellopa gaļas ražotājvalsts pasaulē, bet amerikāņi – vieni no pasaules lielākajiem steika ēdājiem. “SuVide” restorāna aprakstā norādīts, ka steiks tiek pagatavots par vienu zemāku gatavības pakāpi un piegādes laikā sasniedz nepieciešamo temperatūru: “Kad es aptuveni 16 gadu vecumā strādāju “Cabo Cafe”, uzzināju, ka cūkas un liellopa gaļa arī pēc noņemšanas no grila kādu laiku turpina gatavoties “sevī iekšā”,” atceras Emīls. Armands steiku ēdīs pirmoreiz dzīvē: “Esmu dzirdējis to haipu par steikiem – piemēram, Latvijas izlase hokejisti bieži viņu ēd. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc viņiem veicas labāk nekā citu Latvijas sportaveidu izlases dalībniekiem?” Emīls “SuVide” restorāna steiku raksturo kā tādu, pēc kura saproti, kāpēc cilvēki, sasniedzot zināmu vecumu, ir gatavi izdot pāris tūkstošus eiro par labu grilu: “Ļoti mīksts, ļoti foršs.” Abi arī slavē steikam pievienoto BBQ mērci: “Ne par asu, ne par sāļu, viss ir perfekti,” norāda Armands, bet Emīls papildina: “Es jau esmu audzināts tā, ka labi pagatavota gaļa var iztikt bez mērces, bet par spīti tam – šī mērcīte ir baigi labā!” Armandam šis steiks asociējoties ar ASV tumšajā diennakts laikā, kad esi uzvilcis kreklu un uzjaucis kādu “Whiskey Sour” kokteili, bet Emīls viņam iebilst: “Es steiku saredzu arī rančo – pāris stundas esi nostrādājies, jājot uz zirga un sitot ar pātagu ganāmpulku, atnāc mājās un pabeidz savas dienas ciklu ar labu steiku.” Ja steiks tiek uzskatīts par ēdienu, ar kuru tiek pārbaudīta pavāra meistarība, “SuVide” šo testu ir izturējis. Atklāts paliek tikai jautājums, kā steiks būtu garšojis kopā ar kādu īpaši tam piemeklētu dzērienu.

Burgeris ar omes dārza piesitienu

Tālāk ķeramies pie pikantā liellopa burgera “ELMO” no restorāna “Fat Popo”: “Tu to ņem rokās un uzreiz jau redzi, ka šis burgeris nav tāds kā visi citi!” ir sajūsmā Emīls. Armands tikmēr jau gremdējas sava ASV ceļojuma atmiņās: “Šis burgeris ir precīzi tāds, kādu es ēdu Ņujorkā, tikai šeit ir vairāk zaļumu. Un arī gaļa liekas drusku kotletīgāka,” un Emīls viņu papildina: “Arī tie salāti nedaudz atgādina omes dārzu. Bet labā ziņā! Tā gaļa vidū ir tāda, kurai čuķ čuķ vēl rozumiņš palicis iekšā – tāda ir jāprot pagatavot.” Armands atklāj, ka pēdējo pusgadu cenšas samazināt gaļas ēšanu, tomēr burgerim pagaidām nav atradis veģetāru alternatīvu, kura būtu tikpat sulīga. Emīls mēdzot burgerus mājās gatavot arī pats: “Ir sajūta, ka arī “ELMO” burgeris ir gandrīz kā paštaisīts. Gaļa ir biezāka, mērce šķiet nestandarta, atsevišķi salikti halapenjo – ir tāda mājas burgera sajūta.” Hamburgers droši vien ir ASV populārākais ēdiens, un Emīlam ir izskaidrojums, kāpēc tas tā ir: “40% amerikāņu vismaz vienu ēdienreizi aizvada pie datora, bet 20% reizi dienā paēd mašīnā. Hamburgers ir ēdiens, kuru vari, īpaši nenosmērējoties, apēst pie darba galda. Šo visu saliekot kopā, saproti, kāpēc šis ēdiens ir miljonu nācijas paraksts.” Viņš arī izstāsta, ka esot versija, ka hamburgers ir radies Baltijā: “Cita leģenda ir tāda, ka tad, kad ASV tika atklāta un turp biežāk sāka braukāt, uz kāda kuģa esot tirgotas maizītes ar desu, kurai bija kāda saistība ar Hamburgu, no kā arī cēlās šī burgera nosaukums.”

Ballīšu ēdiens – vistu spārniņi

Ķeramies pie vēl viena ļoti tradicionāla ASV ēdiena – vistu spārniņiem, kurus piedāvā restorāns “Spārni un Astes” klasiskajā Bufalo mērcē. Armands, nogaršojot pirmo spārniņu, atkal iegrimst nostalģiskās atmiņās: “Pirms Dallasas “Mavericks” spēles mēs iegājām sporta bārā, kurā cilvēki skaļi sarunājas, dzer alu un uz galda visiem ir jūra ar vistu spārniņiem. Tas ir dulli, kā garša var raisīt atmiņas! Es ļoti gribētu tuvākajā laikā atkal varēt baudīt šo ēdienu kopā ar draugiem, nebaidoties ēst no viena šķīvja.” Emīls novērtē, ka spārniņi, pat esot nedaudz padzisuši, ir saglābājuši savu sulīgumu, un uzteic Bufalo mērces pikantumu. Varbūt arī introvertajiem latviešiem jāņem piemērs no amerikāņiem un jāizvēlas spārniņi socializēšanās veicināšanai: “Ēdot amerikāņu ēdienu, mēs varbūt pārmantosim viņu izpausmes un kļūsim runātīgāki,” apcer Armands.

Augsta latiņa tradicionālam burgerim

Laiks vēl vienam burgerim – “Beef Smash” burgera komplektam no restorāna “Oak’A Burgers”. Emīls novērtē, ka restorāns bez maksas ir pievienojis pasūtījumam trīs dažādas mērces, par kurām citur lielākoties tiktu prasīta atsevišķa maksa. Mērces ir “Oak’A” vizītkarte, jo restorānā var iegādāties arī viņu pašu gatavotas mērces pudelēs. Trīs bezmaksas mērču testerīši gan rada arī problēmas, jo nav skaidrs, kam tie domāti – kartupeļiem vai burgerim: “Neesmu ēdis kartupeļus ar BBQ vai burgeru mērci kartupeļus. Tas likās nedaudz savādi. Ketčups, majonēze, ķiplociņš, gurķu mērcīte – jā,” norāda Armands. Diemžēl neviena no mērcēm īsti nesader arī ar burgeru, tā kā lietošanas mērķis saglabājas neskaidrs. Armands gan uzteic šī burgera autentiskumu: “Ja gribas aizceļot uz ASV un nofočēties kanjonā, tad šis ir burgers, kas ir jāēd. Šis mani riktīgi aizlidināja atpakaļ!” Abi vienojas, ka šī pieredze ir uzlikusi augstu latiņu tam, kādam jābūt ASV burgerim tradicionālā izpratnē.

ASV ceļ spārnos pat cūkas

Tālāk garšojam cūku ribiņas restorānā “A gaļa Ir’A?”, kur šis ēdiens poētiski nodēvēts par “Cūku spārniem”. “No labām ribiņām kaulam ir viegli jāizvelkas laukā. Un tā tas arī notiek! Pirmais tests ir izturēts,” ribiņu tekstūru testē Armands. Emīls uzslavē ribu BBQ mērci: “Šeit var just, ka mērcei ir jānāk komplektā – tā iedod ribām pikantumu un sulīgumu, ļoti labi šo gaļu papildina.” Abi atkal nevar vienoties, kura būtu pareizā vieta un situācija, kādā šo ēdienu baudīt: “Ribas vairāk asociējas ar laukiem, ne? Nekas elegants šajā pasākumā pavisam noteikti nav,” norāda Armands. “No otras puses, iedomājies, ka tu sēdi restorānā, un tev atnes tādu smuku salātiņu, apceptu kartupelīti, un šīs te ribiņas. To ļoti labi var pārvērst arī par restorānu ēdienu,” iebilst Emīls. Tomēr abi nolemj, ka šo ēdienu vislabāk tomēr būtu ēst pie kāda amerikāņa mājās: “Dārza pasākums, lielie džipi, kāds tikko atbraucis no medībām,” ainu uzbur Armands.

This is America DC Wrap

“Šitādu es neesmu redzējis!” iesaucas Emīls, atverot “DC Wrap” no restorāna “This is America”. Emīls uzslavē šo ēdienu par sulīgumu un norāda, ka tas būs piemērots cilvēkiem, kuriem burgeris nepatīk maizes dēļ: “Šeit tā maize ir tik minimāla, cik var būt. Gaļa un siera mērces gan te ir kārtu kārtām, baigi labi!” Armands ir pārsteigts gan par to, cik burgeris ir ass, gan arī par to, cik eļļaini ir viņa pirksti: “Arī pēc parastā burgera ēšanas tu gluži nebrauktu ar pirkstu pa baltu kreklu, līdz ar to vienalga – pirksts ir minimāli vai ļoti netīrs,” viņu mierina Emīls. Domājot, kāpēc šis ēdiens nosaukts ASV galvaspilsētas vārdā, abi nonāk pie secinājuma, ka šī burgera konsistence simbolizē ASV kultūru: “Šajā tortiljā apvienojas ASV ar visām dažādajām kultūrām, reliģiskajām piederībām. Tev te ir riktīgi traka gaļa, maiga siera mērcīte, ņiprais pipariņš – viss, ko sirds kāro!” Ēdiens gan esot ļoti sātīgs un ar vienu burgeri pilnībā pietiktu diviem cilvēkiem, bet Armands uzskata, ka šis “DC Wrap” varētu arī nebūt tik ass: “Es neesmu asu burgeru fans, man deg mute – iekodos visos halapenjo, kas viņā bija!”

Atbildot uz paši savā raidījuma nosaukumā uzdoto jautājumu: “Ko? Kas notika?”, viņiem ir atbilde – “Pārēšanās notika!” Tomēr abi jūtas labi paceļojuši: “Es burtiski tikko sēdēju krēslā ar resnu amerikāņu vīru ar bisi,” atzīst Armands. Tikmēr Emīls ir varējis tikai fantazēt, kā ir ASV: “Bet ēdiens man parāda maģistrāli, uz kuras uzkāpt. Kā ir būt tajos Ņujorkas betona džungļos, kuros tu paņem to parasto burgeri, un kā ir laukos Luisvilā, kur vistas skraida apkārt, un kā ir pie riktīgākā amerikāņa paklausīties, ko viņš stāsta par Trampu, kamēr taisa ribiņas,” norāda Emīls. Ja jāmeklē visiem ēdieniem kopsaucējs, tad tā pavisam noteikti ir gaļa – ASV ir milzīga zeme ar daudz līdzenumiem, kuros var audzēt lopus, un to viņi arī, gods kam gods, dara. Tomēr jāsecina, ka šī ir droša virtuve latvieša vēderam: “Nekas baigi traks nevar notikt. Tikai pārēdīsies, un solis kļūs nedaudz lēnāks,” norāda Armands.