Šogad pirmoreiz Latvijā norisinās balva “Wolt Restorānu balva”, kurā Latvijā zināmiem žūrijas locekļiem un arī “Wolt” klientiem ir iespēja nobalsot par labākajiem restorāniem deviņās kategorijās. Sākotnēji katrā kategorijā tika izvirzīti 20 pretendenti, balstoties restorānu popularitātē un “Wolt” klientu vērtējumos. Seši žūrijas locekļi – kūku eksperte un kulinārijas grāmatu autore Anna Panna, stila eksperts un aģentūras “Golin” radošais direktors Dāvis Dāvids Sakne, mūziķis, raidījumu vadītājs un veselīga uztura entuziasts Markus Riva, veselības sporta speciāliste Nika Linde, ēdienu blogeris un ceptuves “Laba maize” vadītājs Pipars, kā arī vairāku pavārgrāmatu autore un ēdienu eksperte Signe Meirāne – individuāli vērtēja restorānus, piešķirot saviem favorītiem no 1 līdz 10 punktiem. Vērtēšanas laikā žūrijas locekļi savā starpā nekontaktējās, degustējamos ēdienus izvēlējās paši, un restorāni par to, ka konkrētie ēdieni tiks vērtēti, neko nenojauta. Tagad balvas liktenis atkal ir atgriezies “Wolt’ klientu rokās, un jebkurš līdz 31. decembrim reizi dienā var nobalsot par savu vismīļāko restorānu kategorijās “Gada konditoreja”, “Brokastu vieta”, “Ģimenes restorāns” u.c. 

Pilnīgi visi žūrijas locekļi ir vienisprātis, ka šī balva ir laba iniciatīva un Latvijas ēdināšanas videi ļoti vajadzīga: “Latvijā mums šobrīd vispār nav tādu topu. Nav īsti veida, kā novērtēt restorānus. Tas, ka “Wolt” to ir sācis darīt, ir ļoti apsveicami,” saka Dāvis Dāvids Sakne. Daļa žūrijas locekļu jau iepriekš “Wolt” pasūtīja regulāri, bet daļai šī bija jauna pieredze. Piemēram, Markus Riva, būdams vegāns, ir pieradis gatavot mājās, pieņemot, ka reti kur ir pieejams viņa ēdienkartei atbilstošs piedāvājums: “Pandēmijas laikā jo īpaši mazaktīvi devos kaut kur ārpus mājas. Esot žūrijā, es uzzināju, ka patiesībā ir diezgan daudz vietu, kurās ir pieejami vegāniskie risinājumi. Arī visēdāju vietās, kas nav pēc būtības vegānu virtuve. Tas ir forši!” Īpašs jaunatklājums viņam bijis restorāns “Miit”, kuru jau sen gribējis apmeklēt, bet tā arī nekad neesot sanācis. Savukārt Nika Linde tieši pretēji – ikdienā lielākoties ēd gaļu –  tāpēc arī viņai iepazīšanās ar restorānu vegānisko un veģetāro piedāvājumu bija jauna pieredze.

Protams, par svarīgāko kritēriju ēdiena vērtēšanā visi žūrijas locekļi atzina garšu, tomēr bija arī citas nianses, kam tika pievērsta uzmanība. “Es vērtēju, kāda ir ēdienkarte, konkrētais ēdiens, iepakojums, garša un sajūta pēc tam. Piegāju tam ļoti skrupulozi,” stāsta Signe Meirāne. Viņa arī pievērš uzmanību tam, cik ekoloģisks ir ēdiena iepakojums un vai līdz ar ēdienu netiek atvests līdzi kaut kas lieks – piemēram, plastmasas dakšiņas, ja klients nav norādījis nepieciešamību pēc tām u.tml. Arī Annai Pannai ir svarīgi, vai iepakojums ir dabai draudzīgs, un viņa cer, ka nākotnē attīstīsies iespēja visos restorānos atķeksēt, vai ēšanas instrumenti, salvetes u.c. piederumi klientam ir vai nav vajadzīgi. No restorānu piedāvājuma Annu patīkami pārsteidza restorāni “Unagi Inu” un “This place doesn’t need a name”, par kuriem viņa iepriekš nebija dzirdējusi: “Super kvalitatīvs ēdiens un nepierasta garšas buķete”. Turpretim viens no Piparasvarīgākajiem kritērijiem bijis, vai pats labprātīgi pasūtītu ēdienu otrreiz. 

Markus Riva, iespējams, būtu vērtējis restorānus citādi, ja ēstu gaļu vai sieru, bet vegānisko opciju daudzums restorānā nav bijis izšķirošs viņa gala lēmumā: “Vērtēju tikai pēc konkrētā ēdiena”. Ēdiena noformējumam viņš vairāk pievērsis uzmanību, vērtējot dārgās klases restorānus: “Ja maksā vairāk, gribi, lai maza restorāna sajūta atnāk arī uz mājām.”. Dāvis Dāvids Sakne norāda, ka viņam ir būtiski, vai ēdiens spēj viņu pārsteigt: “Ja atver kārtējo vietu, kurai nav nekādu garšas inovāciju, tas ir bēdīgi ne tikai man, bet visai Latvijas sabiedrībai.” Viņam liekas interesanti, ka “Wolt” piedāvā iespēju nogaršot ēdienu, nezinot, kā restorānā izskatās, jo bieži cilvēki izvēlas iet kādai vietai ar līkumu savu stereotipu dēļ – liekas, ka tā atrodas sliktā rajonā vai nepatīk, piemēram, skatloga noformējums.: “Šajā gadījumā vari pagaršot ēdienu, neko nezinot par restorānu!” 

Anna Panna arī uzsver, ka šī balva ir iespēja izkristalizēt ne tikai pozitīvos panākumus, bet arī šī brīža Rīgas restorānu piedāvājuma mīnusus: “Katastrofāli trūkst vietas, kurās būtu pieejams garšīgs un veselīgs ēdiens ģimenei ar bērniem. Tā ir vieta izaugsmei.” Dāvis Dāvids Sakne priecājas, ka uz restorānu durvīm varētu parādīties uzlīmes, kas apliecinātu uzvaru “Wolt” restorānu balvā: “Vismaz kaut kādas jaunas uzlīmītes!”. No restorānu piedāvājuma viņu patīkami pārsteidzis “Snatch”, “Boo the Burger” un arī “Tre”, kas gan diemžēl nav iekļuvis kādā no restorānu topa kategorijām. Signe Meirāne uzskata, ka balvas nākotne ir atkarīga no dažādiem apstākļiem – vai laureātiem būs labāki “Wolt” noteikumi un cik profesionāla būs žūrija: “Jo profesionālāka žūrija, jo restorāniem būs lielāks respekts.” Markus Rivapēc dalības žūrijā turpina “woltiski” apmeklēt vairākas savas favorītvietas, bet Annai Pannai pēc šādas izēšanās vairs vispār negriboties gatavot mājās un esot izveidojusies atkarība no citu gatavota ēdiena.

Dodies & nodod balsi par savu favorītrestorānu woltawards.com